Aptaukošanās šodien vēl ir neārstējama slimība. No tiem cilvēkiem, kas normalizējuši savu svaru, vairāk nekā 95% savu iepriekšējo palielināto svaru atgūst piecu gadu laikā.
Tas nozīmē, ka šī slimība nav izārstējama. Salīdzinājumam varu teikt, ka pēc kuņģa vēža operācijas arī tikai kādi 5% slimnieku dzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Tā ka, ja mēs runājam par izārstēšanu vienreiz un uz visiem laikiem, tad aptaukošanās, lieka ķermeņa masa mūsdienu skatījumā ir neizārstējama slimība.
Kategoriski gribu uzsvērt, ka visi tie brīnumlīdzekļi, kas sola dažu mēnešu laikā kļūt kārnam, nav pamatoti ar pārliecinošiem rezultātiem. Jā, svaru ar visdažādākajiem veidiem var samazināt, bet seko liela nelaime — cilvēks pēc kāda laika savu svaru atjauno, turklāt ne tikai atjauno, bet sasniedz vēl lielāku masu, nekā bija pirms novājēšanas mēģinājuma. Plaši statistikas dati liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri atkārtoti mēģina “raustīt” savu svaru — samazina, atjauno, atkal samazina, atkal atjauno vēl lielāku —, mūža ilgums ir īsāks.
Atkārtoju: nepamatoti, vieglprātīgi ķermeņa masas samazināšanas mēģinājumi ir ļoti nepareizi, tie neko nedod. Pie manis un kolēģiem ir nākuši simtiem cilvēku, kuri ir svaru samazinājuši un pēc tam ar uzviju atguvuši, jo pieeja problēmai jau pašā pamatā bijusi nepareiza, aplama. — Kur bijusi kļūda? — Kas tad ir vissvarīgākais ķermeņa masas samazināšanā? Izmainīt savu dzīvi. Izmainīt kaut vai nedaudz savus paradumus, ieradumus, bet uz visu mūžu, bez iedomām, ka pie tiem kādreiz varēs atgriezties.
Jā, svaru ar visdažādākajiem veidiem var samazināt, bet seko liela nelaime — cilvēks pēc kāda laika savu svaru atjauno, turklāt ne tikai atjauno, bet sasniedz vēl lielāku masu.
Pēdējos gados aptaukošanās problēma ir daudz pētīta. Ir, piemēram, tāds atradums. Ja salīdzina vienāda garuma cilvēkus, kam kaulu masa un muskuļu masa varētu būt vienāda, iekšējie orgāni pēc lieluma apmēram vienādi, bet viens sver 60, otrs 100 kg, tad izrādās, ka resnulītis ēd tikpat daudz, cik tievais, viņi uzņem vienādu kaloriju daudzumu. Tikai tievajam kalorijas tiek izlietotas, sadedzinātas daudz efektīvāk nekā resnulītim. Nevar apaļīgos saukt par rīmām, pārmest, ka viņi par daudz ēd, viņi tāpat kādreiz par sevi slikti domā, mokās pārmetumos.
Tagad iedomāsimies, ka apaļīgais badosies, samazinās savu ķermeņa masu līdz kādiem 60 kg un tad teiks — savu esmu sasniedzis, lieku tauku nav, nu varēšu atkal ēst kā iepriekš, tikpat daudz, cik tievais. Nekādā gadījumā! Izrādās, ka apaļīgajam bija vajadzīga liekā
ķermeņa masa, lai varētu ēst tik daudz, jo tikai tā šī enerģija tika izmantota.
Citādi tai nebija kur palikt. Pēc ķermeņa masas samazināšanas viņam turpmāk visu mūžu būs jāuzņem mazāk kaloriju, ja vēlēsies, lai svars atkal nepalielinātos. Man ir teikuši, ka ir dažādi ārstēšanas paņēmieni, ar ko var samazināt ķermeņa masu. Savulaik modē bija “Herbalife”, dažādas brīnumzāles utt. Redzat, visos tajos paņēmienos ir rupja kļūda — tie tiek ieteikti ne visai ilgam laikam. Saka, nopērciet līdzekli par 50 dolāriem, kļūsiet slaids.
Jā, tas līdzeklis efektīvi samazinās ķermeņa masu, bet līdzekļu reklamētājiem es uzdodu jautājumu: labi, nopirks cilvēks līdzekli vienam mēnesim, otram, — kas būs tālāk? Kas notiks? Tas pats minētais “Herbalife” būs jālieto turpmāk visu mūžu, lai svars atkal nesāktu palielināties. Vai katrs to varēs atļauties jau tīri finansiālu apsvērumu dēļ, bet otra lieta — nemaz nav zināms, vai šo līdzekli maz drīkst lietot gadiem ilgi, ierobežojot citu pārtikas produktu uzņemšanu. Tādu datu pasaulē nav.
Tātad aicinājums ir — ķermeņa masu censties samazināt lēnām, bez steigas, lai ir laiks iemācīties, kas jāēd, cik stipri jāierobežo kalorijas, tai masa neatjaunotos.